E.D. Mikrofons
Kad es biju maķenīt jaunāks,
Vēl jaunāks kā tagad tu.
Es rautin rāvos dziedāt,
Lai visi to zinātu.
Tad nejaui satiku mikrofonu,
Viņ teica: "Klau! Nāc pie manis!
Tu vari dziedāt savā aizgaldē,
Bet es to izplatīu pasaulē."
Es teicu: "Labi! Līkop! Tas der!
Tas iet krastā!"
Pāris dienas vēlāk.
Es prasu: "Kāpēc nekas nenotiek?
Es tikai dziedu, dziedu un dziedu,
Bet nevienu tas neinteresē."
Un viņ teica: "Klau!
Mazliet pacieties!"
Es cieos, cieos, cieos.
Vai tikai mani negrib piečakarēt.
Tad es cietos.
Vai tik tu kaut ko nelaid garām? Pats noēlosi!
Es varu ciesties dienu vai divas.
Es varu gaidīt, kad lidos tā,
Bet mikrofons sola un sola, un sola,
Bet solītais nepildās.
Un tad es teicu: "Man līdz kaklam!
Ē! Mikrofons pīīīīī"
