Miljoniem, miljardiem
Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd,
Un manējā ar'.
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīu pasaules,
Vai gribu vai nē.
Vēl mazliet, un es zināu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
Klausies, un tad mēs reiz teiksim tas mūsu.
Un ziema, un pavasars vēls,
Un meita, un dēls.
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūīgais sals,
Mēs sadegsim kopā.
Vēl mazliet, un es zināu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pau neko
Vēl mazliet, un es zināu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
Vēl mazliet, un es zināu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst
