Polka
Kamēr būu dzīvs,
Man acu priekā rādās kāds vīrs,
Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi.
Jo vienaldzīgs tam viss.
Kas bija, būs un ir noticis.
Man ēl, ka Dievs to redz un neliekās manām.
Kauns būs teikt
Kad melna krāsa dienu nāks sveikt
is stāsts par to, ka ir vēl ļaudis bez ēnām.
Kamēr būu dzīvs,
Man acu priekā rādās kāds vīrs,
Tas stāv un brauc, un sauc vairāk kā skaļi.
Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs,
Cilvēks bez ēnas vienmēr būs.
Kamēr kāds raud, kamēr mīl Jūs,
Cilvēks bez ēnas kaut kur vienmēr būs.
Tā viņ iet.
Tas ir cilvēks bez ēnas,
Viņ jau sen vairs nedzird,
Viņa acis ir mēmas.
Es jūtu tik daudz un vēl vairāk
Nekā prāts vien spējīgs tvert.
Un es zinu, es zinu, ka es zinu, ka tas ir tā.
Es jūtu tik daudz un vēl vairāk
Nekā prāts vien spējīgs tvert.
Jo es zinu, es zinu, es zinu, ka tas ir tā.
Tā viņ iet,
Tas ir cilvēks bez ēnas.
Viņ jau sen vairs nedzird,
Viņa acis ir mēmas.
Tā viņ iet,
Tas ir cilvēks bez ēnas.
Viņ jau sen vairs nedzird,
Viņa acis ir mēmas.
Tā viņ iet.
