Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tep
Vakar nejaui iesprūdu liftā
Bet par brīnumu priecīgs bij prāts
Jo es zināju, agri vai vēlu tas beigsies
Un es spiedu pa divpadsmit pogām,
Tomēr durvis palika ciet,
Grūti izskaidrot kāpēc es gribēju palikt tepat,
Un tā
La, la, la,
Un tā,
La, la, la,
La, la, la,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Palikt tepat,
Palikt tepat,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Un es dauzīju dūrēm griestus,
Un man palika dūru ēl,
Un es apsēdos stūrī, jo nervi man kārtībā nav.
Jā, visprātīgāk sēdēt ir mājās,
Vai bez mērķa pa ielām klīst,
Jo es zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Un tā,
La, la, la,
Un tā,
La, la, la,
La, la, la,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Palikt tepat,
Palikt tepat,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu
Un ja saule reiz uzlēks par vēlu
Un ja dienas vairs nebūs nekad
Tomēr zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Palikt tepat,
Palikt tepat,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Ja man ļautu caur sakostiem zobiem
Pateikt - ārā vai palikt tepat.
Tomēr zinu, ka odien es gribēu palikt tepat
Palikt tepat,
Palikt tepat,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
Palikt tepat,
Palikt tepat,
Skaidri zinu, ka odien es gribēu palikt tepat.
