Svētdiena
Tik pasakaina diena ārā dzimst,
Pār koku lapām lēni pārskrien vēj.
Un savāds nemiers manī nenorimst.
No ielas sētnieks vakardienu dzē.
Pa radio dzied dziesmu Rolling Stones,
Un mācītājs sē televizorā.
Es ieklausos kā viņa baritons,
Ik vienu ajā rītā uzrunā.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Pie manām durvīm pastnieks pieklauvē,
Viņ atnesis ir manas avīzes.
Es apsēos pie galda virtuvē
Un vienaldzīgi ķirstu lappuses.
Kāds atkal redzējis ir debesīs,
To pau, to, ko nevar aprakstīt.
Bet kādai mātei piedzimui trīs.
Un tēvs ir prātā sajucis tūlīt.
Tā nemanot ī diena projām rit
Un melna ēna manu ielu klāj.
- Ak, dievs, tūlīt jau sitīs divpadsmit!
- Kāpēc neviens īs stundas neuzkrāj?
Un atkal sākas jauna lappuse,
ai grāmatā, kas pilna brīnumiem.
Varbūt es esmu tur, varbūt, ka te.
Zem desmit aizmiguiem tramvajiem.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Dievs, stāvi man klāt,
Ak, Dievs, esi man blakus.
Varbūt es nepamodies sapņoju,
Vien sapnī viss var būt tik nereāls.
Trīs meitenes, starp viņām arī tu,
Ir sācies vēl viens mēness karnevāls.
