Uz mola
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdou visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavēj ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??
Debesis pret zemi, tā vēl nav bijis, tēt!
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt... jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā
Turies man cieāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam lai iekā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Laika arvien mazāk,
Joprojām esmu gatavs atdot
Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos noēlot
Un tas, ko es baidos pat vistumākajos sapņos slēpt,
Tagad stāv manā priekā, un aicina man piederēt
Turies man cieāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam lai iekā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Mēs atnācām un kāds aiziet
Tad mēs aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic
Mēs atnācām un kāds aiziet
Tad mēs aiziesim un nāks cits
Un tā tam, tā tam būs griezties
Kamēr pasaule sev vēl tic, jā
Turies man cieāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur - tur tikai pa vienam lai iekā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts
Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām
