o dziesmu es dziedāu tev
Noliecies pie zemes tik stīvs,
Vienā rokā vijole, otrā - vīns.
Nodurtu galvu, bez krekla
Lūdzoā balsī dzied.
Dziesma beidzās. Piegāju klāt.
Viņ negribēja runāt, bet es piespiedu sākt
Pretējās acīs bij skumjas,
Manās acīs - kauns.
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņ teica, "o dziesmu es dziedāu Tev"
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņ teica, "o dziesmu es dziedāu Tev"
Pieliecos tuvāk,
Gandrīz kā tēvs līdzi just,
Vīns bija stiprāks par prātu,
Bet viņa prāts nedomāja zust.
Tikai vienreiz viņ grib dzirdēt kā auj,
Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs.
Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt:
"Paldies. Esmu palicis dzīvs."
Noliecies pie zemes tik stīvs,
Vienā rokā vijole, otrā - vīns.
Viss, ko es vēlos ir bijis,
Un tagad man vairs nav kur iet.
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņ teica, "o dziesmu es dziedāu"
Nē, tā nav,
Neviens nevar būt tik brīvs.
Nē, tā nav.
"Tad klausies", viņ teica, "o dziesmu es dziedāu Tev"
Tev