Pie merozīu krūma
Pie merozīu krūma apstājos
Un, smaru jūtot,
Noraustījos sāpēs;
Nē, sāpīgāk man nebūs vairs,
Ja viņas ērkķi mani bargi skrāpēs,
Vēl kādu rētu manā sirdī zaļā;
Vēl stāvēju tur ilgus brīus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā.
Vēl stāvēju tur ilgus brīus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā.
Vēl stāvēju tur ilgus brīus
Un sāpe savus spārnus plēta,
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā.
Līdz sarāvos - pār mani rēta.
Un aizcirtos, un nevēros vairs vaļā
