
Rīts
Uz ielas satrauktu cilvēku ēnas
Kāds kliedz bet es nedzirdu vairs
Tik viegls vēj pirms lidot
Es atplētu rokas un biju tik brīvs
Tik stīviem pirkstiem tu saņaudz aizkarus
Bet zini man vairs nav ēl
Izspūruiem matiem sejā ledains smaids
Un nāca rīts tik sterili tīrs
Tu piekliedz nakti tukiem vaidiem
Es stāvēju logā un vēlējos iet
Tavi trauslie kailie pleci sārtās lūpas
Es aizeju brīvs
Izspūruiem matiem sejā ledains smaids
Bet zini man vairs nav ēl
Izspūruiem matiem sejā ledains smaids
Un nāca rīts tik sterili tīrs