Septembris
Aiz loga septembris, vējš sētā dzenā skumjas
Bezvārdu lapas peļķēs krīt
Laiks šķiet tik noguris, deg galvā domas dumjas
Un mēs jau zinām, kā būs rīt
Bet, ja nu pēkšņi saule šķir melnos mākoņvālus
Un dzērvēm pazūd aizsmakums?
Tad tumšām ēnām cauri kāds gaismas starus tālus
Dedz Dieva leternās pār mums
Sargā dvēseli
To tev neizpaust
Un tu redzēsi
Kā jauna saule aust
Tas ir jau piedzīvots un būs vēl tūkstošreižu
Jo viss ir vienkāršāk kā šķiet
Ceļš Laimes mātes dots, reiz tik un tā ved greizi
Bet citur nozīmes nav iet
Writer/s: Guntars Račs, Tomass Kleins
