Dod roku, mans bērniņ
Dod roku, mans bērniņ, nu iesim.
Kur mēnestiņš sudrabā spīd.
Mēs savu laimīti liesim,
Tā sudraba beķerī.
Varbūt, ka tas viss būt pa jokam,
Bet varbūt, pa īstam tā būs.
Ar eglītes zariņu rokā,
Mazs rūķītis kutinās mūs.
Mēs grauzīsim lāstekas saldi,
Vēl cukuru kaisīsim tām.
Mums bagātie svētku galdi
Būs klāti ar sniegpārslām.
Mēs dāvanās neliksim mantas,
Bet prieku mēs saiņosim tur.
Tad apsiesim rožainu banti,
Un aiziesim tur, nezin kur.
Autor(es): Ina Aizgale, Kristīne Dina Bitēna