DVĒSELES
Es salauzīšu tiltus,
kas ved pie tā, kas bijis.
Nodedzināšu mājas,
sētas un ceļus.
Lai viss apkārt zilas svelmes.
Pateicos no sirds.
Esmu atkal dzimis jauns
pēc tumsas un elles.
Es esmu miers un es esmu haoss
Es esmu zeme un es esmu ūdens
Es esmu gaiss un es esmu uguns
Es esmu gaisma, es esmu visums.
Gravitācija, kas vilka
mani pie zemes
nespēs turēt grožos
un nogriezt vairs spārnus.
Kaut arī nežēlībā mocīts
nespēj būt kā jauns,
Es atkal stāvu spēcīgāks,
savas varas skauts.
Es esmu miers un es esmu haoss
Es esmu zeme un es esmu ūdens
Es esmu gaiss un es esmu uguns
Es esmu gaisma, es esmu visums.
Es esmu un būšu augstāk.
Virs četru tūkstoš mācību.
Kur nav ne laba, ļauna.
Un septiņu miljardu nokrišņi.
Lai nāk vēlreiz līdzsvars
starp tiem, kas joprojām elpo.
Mans stāsts nav rakstīts zvaigznēs.
Mana dvēsle nevienam taustāma.
Autor(es): Mārtiņš Leja